Šajā rakstā īsi apskatīsim divu veidu līdzstrāvas motorus, ko iebūvē elektriskajos darbarīkos, – parastos kolektora motorus ar mehānisko komutatoru un bezkontakta elektroniski komutējamos motorus, kurus bieži dēvē par „bezogļu” jeb bezsuku motoriem (no angļu valodas – brushless).
Parasto līdzstrāvas motoru un bezkontakta motoru konstrukcija ir līdzīga. Tajos ir stators un rotors, kas sastāv no pastāvīgajiem magnētiem. Statorā ir uztīts tinums, kas gaisa spraugā rada magnētisko lauku.
Galvenie kolektora motoru trūkumi ir saistīti ar mehānisko komutatoru, kas ierobežo motora jaudu un ātrumu, palielina inerci un aksiālo garumu. Turklāt šiem motoriem nepieciešama pastāvīga apkope, jo to sukas nodilst un tās ir jāmaina. Pats komutators ir trokšņains, dzirksteļo un rada putekļus, kas veidojas no nodilstošajām sukām. Šie putekļi var iekļūt motora gultņos vai pat izraisīt īssavienojumu.
Šeit jāatzīmē, ka vairumā gadījumu parastos kolektora motorus var aizstāt ar bezkontakta motoriem.
Šādi motori ir dažādu jaudu – vismazākos izmanto datoru cietajos diskos, lielos – elektromobiļos. Populārākie ir trīsfāžu motori, taču ir arī divfāžu vai daudzfāžu elektroniski komutējami līdzstrāvas motori.
Agrīnie elektroniski komutējamie motori izcēlās ar lielu griezes momentu, tomēr lielas jaudas, rūpniecībā izmantojamus motorus izdevās izstrādāt tikai 1980. gadā, pielietojot jaudīgus pastāvīgos magnētus un pusvadītāju elementus, kas motora ierosmes lauku rada gaisa spraugā bez ierosmes tinuma un papildu elektroenerģijas patēriņa.
Tātad galvenās elektroniski komutējamo motoru priekšrocības salīdzinājumā ar kolektora līdzstrāvas motoriem ir šādas:
a) labāka ātruma un griezes momenta raksturlīkne;
b) augstāks lietderības koeficients;
c) ilgāks kalpošanas laiks;
d) klusāka darbība;
e) plašāks ātruma diapazons.
Turklāt elektroniski komutējamiem motoriem ir lielāka radītā griezes momenta un paša motora izmēra attiecība, kas ir īpaši noderīgi jomās, kur motora izmēriem un svaram ir kritiska nozīme.
Izmantotā literatūra:
Pitrėnas, A. Elektroniškai komutuojamo variklio valdymo tyrimas. Maģistra darbs. Viļņas Ģedimina tehniskās universitātes Elektronikas fakultātes Automātikas katedra, 2012.
