Mūsdienās Bayerische Motoren Werke (BMW) tiek saistīts ar greznām, sportiska rakstura automašīnām, taču uzņēmuma pamati tika likti pavisam citā rūpniecības nozarē. Vairāk nekā gadsimtu ilgajā vēsturē kompānija ir piedzīvojusi radikālas pārmaiņas, ko diktēja pasaules kari, ekonomiskās krīzes un tehnoloģiskās inovācijas.
Dibināšana un aviācijas saknes
BMW vēsture sākās 1916. gadā, kad tika reorganizēta lidmašīnu dzinēju rūpnīca Rapp Motorenwerke. Pirmā pasaules kara laikā uzņēmums kļuva slavens, radot BMW IIIa – rindas sešu cilindru aviācijas dzinēju, kas izcēlās ar izcilu veiktspēju lielā augstumā. Pēc kara parakstītais Versaļas līgums aizliedza Vācijai ražot militārās lidmašīnas un to dzinējus, tāpēc BMW bija spiests steidzami mainīt darbības virzienu, lai izvairītos no bankrota.
Starpkaru periods: motociklu dzimšana un solis automobiļu tirgū
Zaudējis aviācijas pasūtījumus, uzņēmums sāka ražot bremzes vilcieniem un rūpnieciskos dzinējus. 1923. gadā inženieris Max Friz radīja pirmo BMW motociklu – R32. Tajā tika izmantots opozitais (boxer) dzinējs un kardānpiedziņa – arhitektūra, kas kļuva par BMW motociklu vizītkarti un tiek izmantota vēl šodien.
Automobiļu tirgū BMW ienāca 1928. gadā, iegādājoties Eizenahas automobiļu rūpnīcu, kurā pēc britu Austin 7 licences tika ražots modelis Dixi. Trīsdesmitajos gados BMW sāka izstrādāt savas, jaudīgākas automašīnas. Tolaik radās leģendārais priekšējais restu dizains (Niere). Starpkaru inženierijas virsotne – 1936. gadā prezentētais BMW 328 sporta automobilis, kas dominēja Eiropas sacīkšu trasēs, tostarp slavenajās Mille Miglia sacensībās.
Otrais pasaules karš: Wehrmacht tehnika un inovācijas
Sākoties Otrajam pasaules karam, BMW atkal kļuva par militārās rūpniecības stratēģisku daļu, masveidā ražojot aviācijas dzinējus Luftwaffe spēkiem. Slavenākais to darinājums – zvaigžņveida dzinējs BMW 801, kas tika uzstādīts vienā no tā laika labākajiem iznīcinātājiem Focke-Wulf Fw 190. Uzņēmums bija arī viens no reaktīvo dzinēju (BMW 003) izstrādes pionieriem.
Sauszemes frontēs neaizstājami kļuva smagie un uzticamie BMW motocikli. Modeļu klāstā izcēlās BMW R75. Tas bija speciāli armijas vajadzībām radīts motocikls ar blakusvāģi. Tā unikalitāte slēpās transmisijā – dzenošais spēks tika pārnests ne tikai uz motocikla aizmugurējo, bet arī uz blakusvāģa riteni, turklāt sistēmai bija bloķējams diferenciālis un atpakaļgaita.
Šie risinājumi ļāva R75 pārvarēt vissmagāko bezceļu. Motocikli īpaši labi sevi pierādīja skarbajos Ziemeļāfrikas tuksnešu apstākļos, kur tos izmantoja ģenerāļa Erwin Rommel vadītais Afrika Korps. Lai aizsargātu dzinējus no smalkajām tuksneša smiltīm, tika uzstādīti speciāli augstspiediena gaisa filtri, savukārt ar gaisu dzesējamais boxer dzinējs lieliski panesa ekstremālas temperatūras svārstības.
Padomju kopijas: Ural un Dnepr izcelsme
BMW motociklu uzticamība nepalika nepamanīta PSRS armijas vadībai. Vēl pirms Vācijas uzbrukuma Padomju Savienībai krievi ar starpnieku palīdzību Zviedrijā iegādājās vairākas BMW R71 (pirmskara modeļa, kas bija pirms R75) vienības. Inženieri šos motociklus izjauca un nokopēja katru detaļu, radot padomju analogu M-72.
Kara laikā ražošana tika pārcelta uz austrumiem, uz Urālu reģionu (Irbitas rūpnīcu). Pēckara gados šo kopiju ražošana turpinājās, un preču zīmes Ural (Krievijā) un Dnepr (Ukrainā) veselus gadu desmitus izmantoja pirmskara BMW tehnoloģiju un boxer dzinēja arhitektūru, piegādājot tehniku gan armijai, gan civiliedzīvotājiem.
Pēckara krīze, mikroautomobiļi un izdzīvošana
Pēc kara BMW nonāca uz izzušanas robežas. Eizenahas rūpnīca palika padomju okupācijas zonā (vēlāk tā ražoja automašīnas ar nosaukumu EMW), bet Minhenes rūpnīcas iekārtas tika demontētas. Lai izdzīvotu, uzņēmums ražoja katlus, pannas un velosipēdus. Tikai 1948. gadā tika atļauts atsākt motociklu ražošanu (tika laists klajā viencilindra BMW R24).
Piecdesmitajos gados BMW ražoja greznas, taču zaudējumus nesošas automašīnas (ar V8 dzinējiem aprīkotos Baroque Angels un ikonisko BMW 507 rodsteru). Uzņēmumu no bankrota un pārdošanas Mercedes-Benz koncernam izglāba Quandt ģimenes investīcijas un pēc itāļu licences ražotais divvietīgais mikroautomobilis Isetta. Šis lētais, ekonomiskais „burbulis” ar motocikla dzinēju radīja uzņēmuma atveseļošanai nepieciešamos ieņēmumus.
Neue Klasse, M divīzija un motosporta triumfs
Īstā atdzimšana notika 1962. gadā, kad tika prezentēta Neue Klasse (modelis BMW 1500). Šī automašīna izveidoja moderna sportiska sedana koncepciju, kas lika pamatus 3., 5. un 7. sērijas rašanās. BMW orientācija uz braukšanas dinamiku kļuva par galveno mārketinga un inženierijas akcentu.
1972. gadā tika dibināta BMW Motorsport GmbH (tagad BMW M) nodaļa, kuras mērķis bija dominēt sacīkstēs. Pirmais neatkarīgais projekts bija superauto BMW M1, taču par lielāko mantojumu kļuva BMW M3 (E30). Šis modelis tika radīts speciāli Group A Touring automobiļu sacīkstēm un kļuva par veiksmīgāko virsbūves sacīkšu automobili motosporta vēsturē. BMW guva uzvaras arī Formula 1 – 1983. gadā Nelson Piquet kļuva par pasaules čempionu, vadot bolīdu ar BMW M12/13 četru cilindru turbodzinēju, kas kvalifikācijas režīmā attīstīja vairāk nekā 1000 zirgspēku.
Pašreizējā situācija: elektrifikācija un modulārās platformas
Šodien BMW grupa, kas pārvalda Mini un Rolls-Royce preču zīmes, ir viens no stabilākajiem un ienesīgākajiem luksusa automobiļu ražotājiem pasaulē. Saglabājot neatkarību (Quandt ģimenei joprojām pieder nozīmīga akciju pakete), uzņēmums pāriet uz masveida elektrifikāciju.
Kopš agrīnajiem oglekļa šķiedras eksperimentiem ar i3 un i8 modeļiem BMW tagad izmanto elastīgas arhitektūras, kas ļauj uz vienas platformas ražot gan iekšdedzes, gan hibrīda, gan pilnībā elektriskās automašīnas (piemēram, i4, iX). Gatavojoties nākotnei, uzņēmums atdzīvināja vēsturisko nosaukumu – 2025. gadā debitējošā jaunās paaudzes tikai elektrisko automobiļu platforma atkal tiek saukta par Neue Klasse, simbolizējot vēl vienu radikālu tehnoloģisku transformāciju uzņēmuma vēsturē.
